ingunabauere.lv



Pa Jura Neikena pēdām

Pagājušā gada pēdējā mēnesī uz izdevniecību Zvaigzne ABC aizceļoja mans jaunākais veikums - romāns ,,Dieva riekšavā”, kuru nobeidzot, bija skaidrs, ka pie sliekšņa jau nākamais izaicinājums.


Šoreiz tas uzradās ,,piespiedu kārtā”. Pirms ilgāka laika biju Dikļos uz kādu tikšanos, un kopš tā brīža miera vairs nebija – kaut mēs visi tik dedzīgi mīļotu sava novada vēsturi kā Dikļu dāmas Brigita, Renāte un Inita, kuru ideja par to, ka man obligāti jāuzraksta par viņu ,,Jurīti”, proti, Dikļu mācītāju , pirmo dziedāšanas svētku organizētāju un izcili dvēselisku cilvēku Juri Neikenu (1826.-1868.) vienkārši nevarēja nepārtapt darbībā. Tas nu ir noticis. Neikens arī mani saviļņojis – jo tuvāk viņu, caur tāltālu gadu miglu vērojot, iepazīstu, jo vairāk iemīļoju. Satikt tādu cilvēku – tā būtu Dieva dāvana! Diemžēl, viņš dzīvoja TOREIZ, bet es TAGAD. Kāpēc tā? Laiks apēd visu, pilnīgi visu. Jo lielāks tas izaug, jo rijīgāks kļūst, un galu galā nepaliek gandrīz nekas, pat atmiņas par pašiem izcilākajiem cilvēkiem Laiks aprij kā negausis, atstājot nožēlojamas drupačas. Tāpēc nav nozīmes strādāt un pūlēties, mēģinot kaut ko iekrāt nākamībai (kā tiešā, tā pārnestā nozīmē). Nākotnes laikam mūsu nevajadzēs, jo mūsu vietā būs citi. Jādara tagad! Jādzīvo tagad!

OTRAS DZĪVES NEBŪS, ŠĪ IR VIENĪGĀ!

Ciemos pie Vides Vēstīm

Rakstu Vides Vēstīs par mani vari palasīt ŠEIT

Tāds interesants skatījums no Anitras puses.

Starp citu, šis žurnāls ir mans 2016. gada atklājums! Dabas pētniecība nav mans lauciņš, un tomēr tas ir tik interesanti, ko citi cilvēki paveic šai jomā! Jo vecāka kļūstu, jo skaidrāka atziņa, ka DABA - tas ir DIEVS.