ingunabauere.lv



Ādama gredzens

Jaunākais Lata romāns - veltījums ilggadīgās Jaunpiebalgas vidusskolas direktores Astrīdas Knāķes piemiņai


Patālā pagātnē mazā Antonija no kaimiņa juveliera saņem brīnišķīgu dāvanu - gredzenu ar sarkanu rubīnu un novēlējumu - izšķirošās dzīves situācijās uzmanīgi raudzīties, vai gredzena actiņa uzliesmos un tādējādi dos atbildi uz tābrīža sarežģīto jautājumu. II Pasaules kara beigās Antonija nokļūst Vācijā, iemīlas un uzdāvina gredzenu pirmajam savas dzīves vīrietim. Divas dažādas sistēmas iemīlējušos jauniešus izšķir. Taču no likteņa neizbēgt, jau sirmā vecumā televizora ekrānā Antonija ierauga vīrieti, kuram pirkstā ir viņas gredzens. Mazmeita nolemj palīdzēt atrisināt mīklu... 

 

Kiss Pirms romāna publicēšanas LA - intervija ar autori... lasi to šeit 

Ede, Pumpura sieva

Ede, Pumpura sieva

Mīlestība ir gan visaugstākās debesis, bet līdzās turpat arī visdziļākā elle. / R. Kaudzīte /

 

Rakstniece Inguna Bauere, lasītāju jau iemīļoto romānu “Lizete, dzejniekam lemtā” un “Skolas Līze” autore, piedāvā jaunu stāstu par ievērojama latviešu vīrieša dzīves biedreni, līdzgaitnieci un iedvesmotāju – Edi, latviešu pirmās atmodas dzejnieka Andreja Pumpura sievu.

Skolas Līze

 

Sirdsdarbs, kurš uzrakstījās salīdzinoši īsā laikā, toties lika pašai izdzīvot neierastu emociju gammu. Pirmo reizi mūžā biju pie īsta psihoterapeita, lai mācītos izprast savu aprakstīto varoņu dvēseles! Darbs, kuram pateicoties, iepazinos ar brīnišķīgu, atsaucīgu un, galvenais, ļoti gudru cilvēku - dakteri Viesturu Rudzīti. Vai tas izklausīsies augstprātīgi, ja atzīšos, ka ar savu ,,Līzi" mazliet lepojos? Iesākot apjomīgos pētījumus par Latvijas kultūras vēturē labi zināmiem cilvēkiem, necerēju, ka tik veiksmīgi tikšu galā. Laikam izaicinājumi ir vajadzīgi, lai sajustu un apzinātos savu varēšanu.

 

Tālāk - teksts no apgāda, palaižot ,,Līzi" tautās.

Skolas Līze

Zvaigzne ABC, Rīga, 2010 Sirdsdarbs, kurš uzrakstījās salīdzinoši īsā laikā, toties lika pašai izdzīvot neierastu emociju gammu. Pirmo reizi mūžā biju pie īsta psihoterapeita, lai mācītos izprast savu aprakstīto varoņu dvēseles! Darbs, kuram pateicoties, iepazinos ar brīnišķīgu, atsaucīgu un, galvenais, ļoti gudru cilvēku - dakteri Viesturu Rudzīti. Vai tas izklausīsies augstprātīgi, ja atzīšos, ka ar savu ,,Līzi" mazliet lepojos? Iesākot apjomīgos pētījumus par Latvijas kultūras vēturē labi zināmiem cilvēkiem, necerēju, ka tik veiksmīgi tikšu galā. Laikam izaicinājumi ir vajadzīgi, lai sajustu un apzinātos savu varēšanu. Tālāk - teksts no 

Alberts Kauls triumfā un traģismā

Jumava, Rīga, 2010

 

Atmiņu grāmata par Ādažu lielsaimniecības ilggadējo priekšsēdētāju Albertu Kaulu, kuru sarakstījis autoru kolektīvs, un arī es viņu skaitā.

 

Lizete, dzejniekam lemtā

Lizete, dzejniekam lemtā

Darbs, pie kura strādāju ļoti ilgi un, kuru rakstot, ieguvu tik daudz, ka tagad pašai brīnums. Pats pirmais - iepazinos un sadraudzējos ar Kārļa un Lizetes mazdēlu Andreju Legzdiņu un viņa sievu Ligitu, kuri dzīvo un joprojām aktīvi darbojas Stokholmā, Zviedrijā. Tāds dzīves spars un optimisms! ,,Lizete" kļuva par gada otro lasītāko grāmatu Latvijā - prieks un lepnums. ,,Lizetes" panākumi, grāmatas lasītāju milzīgais atbalsts mani iedvesmoja uz jauniem, nopietniem rakstu darbiem, lai arī kritiķi klusēja kā sazvērējušies. Nu skaidrs - Lata romānu rakstniece pamēģinājusi kaut ko lielāku, bet tādām mēs uzmanību nepievēršam...